17/07/2026
Kāpnes uz novusa virsotnēm: Marijas iela 8
Inese Silas raksts FB grupā "Ventspils apkārtnes dzimtu pētnieki" pamudināja mani uz nelielām pārdomām un sakritībām.
Ir vietas, kas savā ikdienišķībā slēpj neizmērojamu nozīmi. Vietas, kur aizsākas cilvēku dzīves ceļi un dzimst aizrautība, kas saglabājas visa mūža garumā. Viena no tādām vietām Ventspilī bija Marijas iela 8 ar koka trepēm, kas veda uz otro stāvu.
Pirmajā stāvā atradās darbīga galdniecība. Tā nebija tikai darbnīca. Tā bija sava laika novusa tehniskā laboratorija.
Šeit strādāja Ernests, Daināra Plūmes tēvs, tirdzniecības pārvaldes galdnieks, un Rihards Brālītis, Guntara Brālīša tēvs, prasmīgs svaru meistars. Viņu rokās nonāca Kandavā ražotie novusa galdi, kas tika pielāgoti un pilnveidoti spēlei. Taču vēl lielāka uzmanība tika veltīta pašam svarīgākajam spēles elementam – ripai.
Tajos laikos eksotisku koku iegūt bija gandrīz neiespējami, tādēļ Rihards meklēja savus risinājumus. Viņš vārīja ozolkoka ripas eļļā, eksperimentēja ar svaru, blīvumu un līdzsvaru, līdz panāca rezultātu, kas apmierināja prasīgos spēlētājus. Šodien mēs to sauktu par inženieriju, bet toreiz tā bija cilvēka pieredze, intuīcija un vēlme radīt ko labāku.
Ne tikai ripu izgatavošanā tēvi bija izdomas bagāti. Atmiņā palicis arī īpašs pirmsspēles rituāls.
Tajos laikos nebija centrālās apkures, un telpu temperatūra ne vienmēr nodrošināja labu ripas slīdējumu. Tāpēc pirms katras spēles galds tika rūpīgi sagatavots.
Vispirms ar mitru lupatiņu noslaucīja putekļus, kuru galdniecībā nekad netrūka. Pēc tam ar tīru, viegli samitrinātu lupatiņu galda virsmā ierīvēja borskābi. Tā ūdenī šķīda un aizpildīja koksnes poras. Kad virsma bija apžuvusi, uz galda uzkaisīja borskābes pulveri, pāri uzlika avīzi un ar siltu gludekli to lēni ierīvēja galda virsmā. Tas nebija nejaušs paņēmiens, bet gadiem izkopts process, kura mērķis bija panākt vienmērīgu un ātru ripas slīdējumu.
Par šo metodi vēlāk pastāstīju Maskavas Novusa federācijas pārstāvjiem. Jau nākamajā dienā dzirdēju jautras atsauksmes, ka eksperimenta laikā avīze "Pravda" esot piedegusi pie galda. Acīmredzot ar receptes zināšanu vien nepietiek – svarīgas ir visas nianses.
Šis atgadījums vēlreiz apliecina, ka novusā sīkumu nav. Līdzsvars un precizitāte ir svarīga it visā – gan galda sagatavošanā, gan inventāra izgatavošanā, gan pašā spēlē.
Kamēr tēvi strādāja, pa koka trepēm nepārtraukti skraidīja divi puikas – Dainārs Plūme un Guntars Brālītis. Viņi vēl nenojauta, ka pēc daudziem gadiem abi kļūs par augsta līmeņa novusa meistariem un Eiropas čempionāta laureātiem. Viņi vienkārši vēroja, klausījās un mācījās. Uz šīm trepēm un darbnīcā dzima cieņa pret darbu, precizitāti un pašu spēli.
Otrajā stāvā atradās novusa galds, pie kura regulāri pulcējās Ventspils spēcīgākie spēlētāji. Tieši tur 70. gadu sākumā veidojās komanda, kas kļuva par vienu no spēcīgākajām Latvijā.
Riharda Brālīša augstākais sportiskais sasniegums bija 4. vieta Latvijas čempionātā, taču viņa lielākais ieguldījums nebija medaļas vai rezultāti. Tas bija piemērs, ko viņš atstāja nākamajai paaudzei. Viņš nodeva ne tikai zināšanas par ripām un galdiem, bet arī attieksmi pret darbu, pacietību un vēlmi vienmēr meklēt labāko risinājumu. Daināra tēvs Ernests bija visu laiku viens no labākajiem novusistiem Ventspilī, republikas čempionātos Ernests nepiedalījās jo otra lielākā vērtība viņam bija ģimene, ģimenē bija 11 bērni.
Likumsakarīgi pirmais Eiropas čempionāts notika tieši Ventspilī – pilsētā, kur Marijas ielas 8 koka trepes bija kļuvušas par pirmo pakāpienu ceļā uz novusa virsotnēm. Dainārs Plūme kļuva par pirmo Eiropas čempionu novusā, savukārt Guntars Brālītis kāpa uz goda pjedestāla otrā pakāpiena un vienlaikus bija arī šī vēsturiskā čempionāta organizētājs, organizējot to ar sava individuālā uzņēmuma "Ciprese" starpniecību.
Šīs trepes sen vairs nav tikai koka pakāpieni. Tās ir simbols tam, kā vide, ģimene un cilvēki spēj veidot nākamos čempionus. Tēvu prasmes, ikdienas darbs, šķietami nenozīmīgie pirmsspēles rituāli un bērnu zinātkāre saplūda vienā stāstā, kura turpinājums bija Eiropas čempionāta augstākais goda pjedestāls.
Pateicoties Ineses atmiņām, izdevās savienot vēl vienu nozīmīgu novusa vēstures pavedienu. Jo vēsturi neveido tikai čempionu tituli un rezultātu tabulas. To veido arī darbnīcu smarža, vecās koka trepes, tēvu padomi un bērnības atmiņas, kurās bieži vien slēpjas īstais ceļš uz virsotnēm.
16/07/2026
14/07/2026
14/07/2026
14/07/2026
14/07/2026
06/07/2026
05/07/2026
04/07/2026
23/06/2026