01/07/2026
"Kam man to vajag?" – tieši ar šādu domu Juta 4:30 no rīta devās uz savām pirmajām makšķerēšanas sacensībām.
Pēc desmit stundām mājupceļā jautājums jau bija pavisam cits: "Kāpēc šīs sacensības notiek tikai reizi gadā?" 😊
Tieši šādi stāsti mums ir vislielākā motivācija turpināt iesākto. Aicinām izlasīt Juta Ankalniņa un Gatis Ankalniņš iespaidus par Lielauces asari 2025.
Jutas raksts.
Agrs rīts, aptuveni 4:30 am, kāpju mašīnā un domāju - nu, nopietni?, kāpēc man to vajag, priekš kam tas viss un galu galā - par ko tas man? 🙂 Tā jutos, kad es, kā absolūta makšķerēšanas iesācēja apstākļu sakritības rezultātā devos uz sacensībām Lielauces asaris 2025. Bubināju visu ceļu, uz ko mans vīrs Gatis tikai noteica - būs labi! Un ziniet, tā arī bija. Jau pēc 10 stundām mājupceļā mans sakāmais bija pilnīgi cits, proti, kāpēc sacensības ir tikai reizi gadā, vai nākamgad es arī varēšu piedalīties un, vispār, kāpēc es nezināju, ka tas ir tik forši un interesanti??? Šāda viedokļa maiņas pamatā bija fantastiskā pasākuma organizācija - sākot ar brīdi, kad novietojām auto sacensību vietā, līdz pēdējiem "čau" atvadoties. Bija padomāts par katru sīkumu, kas radīja sajūtu, ka esi gaidīts un aprūpēts. Patika arī pats pasākuma formāts, skaidrie noteikumi un precīzā pēc plāna norises gaita. Kopējā atmosfēra sacensībās ārkārtīgi pozitīva, kas noteikti bija gan organizatoru, gan pārējo dalībnieku nopelns, tāpēc iesaku šīs sacensības visiem - gan no pilnīga iesācēja līdz pašam "viedajam galam". No sirds - liels paldies organizatoriem un tiekamies Lielauces asaris 2026!
Gata raksts.
Gatis: Tā nu sanācis, ka Lielauces asarī piedalos otro reizi!
Rīts sākās agri...ceļš 1,5h. Jau pa ceļam migla lika nojaust, ka nakts vēsāka bijusi. Ieradāmies laicīgi, mantas, reģistrēšanās. Satiktas jau redzētas sejas, un jaunas. Pa kādam jokam izbirst...Gaisotne darbīga, gatavošanās startam. Laiva, elektromotors, copes mantas, kāti...viss sagatavots! Sacensību uzruna un laižam! Šoreiz startēju kopā ar Jutu, ar savu sievu. Kaut ko tur runā, kam to vajag, tik agri, jāsēž laivā, ilgi....utt. Tā nu sanāca, ka pierunāju sievu startēt kopā ar mani. Varu pačukstēt, ka sievai šī bija 5tā cope no laivas un jaunas pirmās sacensības!
Starts un dodamies, virziens- tur! Norādu sievai, ka tur kaut kur miglā slēpjas salas. Piena baltums. Sirreāls skats!
Sākām copēt, asarīši sit, kāds uzsēžas...darbojamies. Fočējam un sūtam Edgaram. Jutai sākās azarts, brīžiem dusmas par nerealizētu copi.
Viens pārmetumus orgiem!!! Kāpēc izslēdzāt miglu??? Miglas laikā aktivitāte bij forša. Pēc tam, kad lecošā saule izdzenāja miglu, nācās asari jau pameklēt!
Saķērām ap 30 zivju, lielie asari uz mums tikai mēdījās, un pa gabalu smējās. Trāpījās arī katram pa līdakai. Sievai PB, 63 cm. Visas zivis amnestētas! Ceļojošais kauss nodots šī gada uzvarētājiem.
Lieliski pavadīta diena! Labi noorganizēts pasākums! Pateicības no Ankalniņiem un Biedrība "Asie Āķi” visiem iesaistītajiem!
Un tagad....Juta grib jau uz nākošajām sacensībām!