Alūksnes ezers - ALJA

Mani sauc Karīna Ješkina, un es studēju ģeogrāfijas doktorantūras programmā Latvijas Universitātē LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte. Savā pētījumā projekta "Water Cultures" (watercultures.lu.lv) ietvaros interesējos par cilvēku attiecībām ar dabu un to, kā cilvēki rūpējas par vietām, kurās viņi dzīvo vai ir dzīvojuši. Pētījumu sāku ar intervijām par Bejas dambja nojaukšanu, un sarunās uzzināju arī par Melnupi un pārmaiņām, kas notikušas Zeltiņos pēc aizsprosta atvēršanas.

15. un 16. jūnijā došos uz Zeltiņiem un aicinu uz intervijām vietējos iedzīvotājus un citus ar šo vietu saistītus cilvēkus. Vēlos uzklausīt stāstus par Melnupes un aizsprosta nozīmi vietējo iedzīvotāju ikdienā mūsdienās un agrāk, pieredzi saistībā ar aizsprosta atvēršanu, līdzšinējo komunikāciju un iesaisti projektos, kā arī domas par šīs vietas nākotni.

Zinu, ka daudziem vietējiem iedzīvotājiem ir sajūta, ka viņu viedoklis līdz šim nav ticis pietiekami uzklausīts. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka mans mērķis nav aizstāvēt kādu konkrētu projektu vai risinājumu. Man ir svarīgi saprast, kā cilvēki paši piedzīvojuši šīs pārmaiņas un kādu nozīmi tās atstājušas viņu dzīvē un attiecībās ar šo vietu.

Pētījuma rezultāti tiks apkopoti zinātniskā publikācijā un materiālā vietējiem medijiem. Pētījuma mērķis ir dokumentēt vietējo iedzīvotāju pieredzi un veicināt tādu zinātni, kurā pētnieki un vietējās kopienas strādā ciešā mijiedarbībā. Ticu, ka cilvēku pieredze un zināšanas par savu apkārtni ir būtiska daļa no izpratnes par pārmaiņām dabā un kopienā.

Intervijas ir anonīmas un brīvprātīgas, un tās iespējams pārtraukt jebkurā brīdī.

Ja vēlaties dalīties savā pieredzē vai noskaidrot vairāk, priecāšos sazināties.

[email protected], 27122978

🩵Pasaules dabas fonds sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību, upju pētniekiem un ekspertiem šovasar uzsāks vispusīgu Melnupes izpēti, kuras rezultātā tiks izstrādāts tehniskais projekts Zeltiņu aizsprosta pārbūvei un apkārtnes labiekārtošanai. Projekta mērķis ir uzlabot upes ekoloģisko stāvokli, un, lai to paveiktu, svarīgi ir izzināt vietējo iedzīvotāju pieredzi un novērojumus.

👋“Vēlamies, lai cilvēki dalās savā pieredzē, pastāsta par problēmām un situācijām, ko paši novērojuši. Tas palīdzēs labāk izprast upi un kopīgi pieņemt pārdomātus lēmumus,” aicina Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens projektu vadītāja, hidrobioloģe Marta Dieviņa.

✍️Pirmā tikšanās ar Zeltiņu iedzīvotājiem notiks 15. jūnijā plkst.18 uz tilta pāri Melnupei (pie aizsprosta). Lokācijas koordinātas 57.358505, 26.775861 (https://maps.app.goo.gl/ePMLkGCWydzHRbcU7)
Laipni aicinām piedalīties!

Vairāk informācijas: https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/turpinas-melnupes-izpeti/

Palasi, pasaproti, paliec zinošāks 👍

EZERIEM VAJAG SAIMNIEKU, KURŠ ĻAUJ ZIVĪM IZAUGT

Saruna ar Dr. biol., ekologu, pētnieku un makšķernieku Matīsu Žagaru

Rīta agrumā, kad daba mostas, iebraukt ezerā vai pastaigāt gar tā krastu ar makšķeri rokās ir atpūta, kas pieejama katram. Un nebūt nav svarīgi, vai mērķis ir kārtīgs loms vai vēlēšanās gūt prieku, noķerot zivi un to atlaižot. Cik bagāti ir Latvijas ezeri, kā tie jūtas cilvēka klātbūtnē, saruna ar Dr. biol., ekologu, pētnieku un makšķernieku Matīsu Žagaru.

📍 Vai tiešām agrāk ezeros zivju bija vairāk?

"Tā ir klasika. Kad kļūstam vecāki, šķiet, ka agrāk zāle bija zaļāka, saule siltāka. Tas pats attiecas uz zivīm. Svarīgi, par kuru laiku runājam. Pirmsindustriālajā laikmetā, pirms simts vai divsimt gadiem, cilvēku bija mazāk, zivju vairāk. Taču, salīdzinot ar padomju gadiem, zivju tagad nav mazāk."

Viņš uzsver, ka cilvēka ietekme uz vidi lielākoties ir negatīva, taču sabiedrība kļūst atbildīgāka. Deviņdesmitajos gados dabas resursi tika izmantoti daudz neapdomīgāk, bija izplatīta malu zvejniecība, bet šodien gan sabiedrības attieksme, gan ūdeņu apsaimniekošana ir ievērojami uzlabojusies.

📍 Ezeri regulāri jāpārbauda

Matīss Žagars salīdzina ezerus ar cilvēka veselību:

"Ezeri jāapseko tāpat kā cilvēks regulāri pārbauda veselību. Viss sākas ar apzināšanu – cik daudz ir zivju, kādā stāvoklī ir ekosistēma."

Pēc viņa teiktā, zinātnieku, politiķu un sabiedrības sadarbībā jāveido apsaimniekošanas modelis, kas nodrošina ilgtspējību. Mūsdienās cilvēku skaits ir pārāk liels, lai dabas resursus atstātu pašplūsmā.

📍 Maluzvejniecības kļūst mazāk

Valsts Vides dienesta dati rāda, ka pēdējo 20 gadu laikā Makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu skaits Latvijā samazinājies desmitkārt – no 14 tūkstošiem līdz aptuveni 1400 gadījumiem gadā.

Tomēr problēma nav pilnībā izzudusi. Nelielus ezerus daži nelikumīgi tīkli joprojām var būtiski ietekmēt, tādēļ svarīga ir gan uzraudzība, gan vietējo cilvēku ieinteresētība savos ūdeņos.

📍 Kāpēc ezeri cilvēkiem ir svarīgi?

Pētījumā Alūksnē iedzīvotājiem tika jautāts, kas viņiem ir Alūksne. Aptuveni puse atbildēja – ezers.

"Ezers ir daļa no identitātes. Cilvēkiem svarīgākais bieži ir tuvākais ezers, nevis lielākais."

Kā piemērus viņš min Niniera ezeru un Rīdzenes dīķi, kas sniedz cilvēkiem iespēju atpūsties, makšķerēt un pavadīt laiku dabā.

📍 Kāda ir Latvijas ezeru veselība?

"Piesārņotu ezeru Latvijā nav," saka Matīss Žagars.

Vienlaikus viņš uzsver, ka tas nenozīmē, ka varam būt bezrūpīgi. Ezerus ietekmē lauksaimniecība, mēslojums, pesticīdi un cilvēka darbība kopumā. Labs piemērs ir Usmas ezers, kur mērķtiecīga apsaimniekošana dažu gadu laikā devusi ļoti pozitīvus rezultātus.

📍 Vai ezeri aizaug?

Sabiedrībā bieži dzirdamas bažas par ezeru aizaugšanu.

"Ja aizaug mana pludmale, tas nenozīmē, ka aizaug viss ezers," skaidro pētnieks.

Ezers dabiski noveco un tajā uzkrājas nogulsnes. Daudz nopietnāka problēma ir ūdens ziedēšana un eitrofikācija, kas liecina par pārmērīgu cilvēka radīto slodzi.

📍 Kāpēc svarīgas ir plēsīgās zivis?

No ekoloģiskā viedokļa plēsīgās zivis ir ļoti svarīgas.

"Ja mežā nav vilku, savairojas stirnas. Līdzīgi ir ezerā – ja nav plēsīgo zivju, izjūk līdzsvars."

Par veselīgu zivju sabiedrību liecina lielas līdakas, zandarti un asari. Tas nozīmē, ka ezerā ir pietiekami daudz barības un piemēroti apstākļi zivju augšanai un nārstam.

Matīss Žagars īpaši izceļ Alauksta ezeru:

"Alauksts man kā makšķerniekam patīk. Tas ir labi apsaimniekots un parāda, ka Cēsu pašvaldības ezeru apsaimniekošanas modelis ir labs."

📍 Vai vajag ielaist zivju mazuļus?

Šajā jautājumā pētnieka viedoklis daudziem var šķist pārsteidzošs.

"Teikšu skarbi – tas nav nepieciešams. Ekosistēmas pašas labi tiek galā."

Viņš skaidro, ka dabiskos apstākļos zivis veiksmīgi nārsto pašas, bet mazuļu ielaišana bieži tiek veikta sociāli ekonomisku apsvērumu dēļ – lai makšķerniekiem būtu lielākas iespējas noķert pieprasītās zivis.

📍 Ko katrs varam darīt?

Atbilde ir vienkārša:

"Ievērot noteikumus un būt godīgiem pret dabu un sabiedrību."

VISU INTERVIJU LASIET LAIKRAKSTĀ "DRUVA" 29.05.2026

Record number of dams dismantled in Europe in effort to help wildlife thrive Weirs, culverts and sluices among 602 barriers demolished in year in attempt to restore 15,500 miles of rivers by 2030

Pasākums beidzies, pasākums izdevies! Trīs dienās dalībnieki noķēra, nosvēra un atlaida atpakaļ savā stihijā 632 kg līdaku! Un lepni uzsitam sev pa plecu, Alūksnes ezers palīdzēja gāzt četrus Lietuvas rekordus!!! Paldies dalībniekiem, paldies ezeram par emocijām!

LV tulkotājs saka "nav laika atpūsties" 🤷‍♂️