10/09/2026
Gada laikā no 3.līgas līdz Virslīgai futbolā
Vēl pirms gada Rinolds Baikovs spēlēja Dali Dali 3. līgā, taču šodien viņš jau ir nonācis Latvijas futbola augstākajā līmenī. Tikai 18 gadu vecumā talantīgais futbolists ir piedzīvojis strauju izaugsmi, kas daudziem prasītu vairākas sezonas. Šā gada 30. jūnijā viņš piedzīvoja savu debiju "Tonybet" Virslīgā, nākot uz maiņu spēlē pret vienu no Latvijas titulētākajiem klubiem – FK RFS.
No reģionālā futbola līdz Virslīgas skatuvei – Rinolda stāsts ir apliecinājums tam, ka neatlaidīgs darbs, pacietība un ticība saviem spēkiem var pavērt durvis uz lielo futbolu. Intervijā runājam par viņa bērnību, pirmajiem soļiem futbolā, pusaudža gadiem, ceļu līdz profesionālajam futbolam, ikdienu BFC Daugavpils un mērķiem, kurus viņš sev izvirza nākotnē.
L.B. Kā sākās Tavs futbola ceļš? Kur bērnībā visbiežāk gāji spēlēt futbolu?
R.B. Bērnība biju ļoti aktīvs bērns, tapēc nolēmu izmēģināt futbolu pie futbola trenera Zaharāna.
L.B. Kādas ir spilgtākās atmiņas no tā laika?
R.B. Man visvairak patika trīs dienu turnīri ar komandu, tajos varēju gūt labu pieredzi.
L.B. Kurš Tevi iedrošināja nodarboties ar futbolu?
R.B. Visvairāk mani iedrošināja vecāki, treneris un draugi ar kuriem biju spēlējis futbolu.
L.B. Vai bērnībā Tev bija kāds futbolists, kuru centies atdarināt? Kas Tev viņā patika?
R.B. Man patika Cristiano Ronaldo, jo viņš ieguva visu ar sīvu cīņu.
L.B. Vai kādreiz bija arī domas par futbola pamešanu? Kas Tev lika futbolā noturēties?
R.B. Ir bijis daudz grūtību futbola karjerā, bet vienmēr esmu atradis pats sevī spēkus nepadoties un nenolaist rokas, ļoti svarīgs ir arī tuvinieku atbalsts.
L.B. Vai jau bērnībā iztēlojies sevi spēlējam Virslīgā vai pat vēl augstākā līmenī?
R.B. Jā, bērnībā biju iztēlojies, ka spēlēju Virslīgā un arī augstākās līgas. Vienu mazu sapni esmu piepildījis, tagad tikai jāturpina trenēties tālāk un tiekties uz augstākām līgām.
L.B. Kā Tev izdevās apvienot skolu ar futbolu? Vai bija brīži, kad viens otram sāka traucēt?
R.B. Treniņprocess nesagādāja problēmas ar skolas apvienošanu, bet sacensību dēļ bieži vien nācās kavēt skolu. Problēmas sākās, kad pārgāju uz Virslīgas komandu, tur treniņi ir pēcpusdienā, tāpēc pusi no mācību dienas nākas kavēt.
L.B. Vai skolotāji bija saprotoši, ja nācās skolu kavēt futbola dēļ?
R.B. Katram skolotājam ir savs uzskats par šo situāciju, bet parasti skolotāji ir saprotoši un pretimnākoši.
L.B. Kādas atmiņas Tev ir palikušas no braucieniem kopā ar Balvu futbola komandu? Varbūt ir kāds īpaši smieklīgs atgadījums?
R.B. Visvairāk patika vairāku dienu sacensības, kurās tika daudz spēlēts un bija smieklīgi atgadījumi. Vissmieklīgākais atgadījums bija, kad brauciena laikā salūza autobuss, un mums nācās Rīgā naktī gaidīt trīs stundas, līdz atbrauks pakaļ cits autobuss no Balviem.
L.B. Pusaudžiem nereti sāk interesēt dažādi tusiņi. Kā Tev izdevās tos sabalansēt ar futbola spēlēšanu?
R.B. Jā, tusiņi vienmēr ir intresanti un jautri, bet es pats esmu izvēlējies šādu ceļu un atbilstoši tam arī uzvedos. Brīvajā laikā ar prieku varu aiziet arī uz kādu ballīti.
L.B. Kurš no Balvu komandas biedriem bija lielākais jokdaris, un kurš pret futbolu attiecās visnopietnāk?
R.B. Vislielākais jokdaris bija Nauris Semjonovs. Viņam bieži vien patika izmest kādu joku, bet visnopietnākais bija Viesturs Pipcāns, kuram nācās mierināt Nauri.
L.B. Kā Tev gāja Balvos ar mācībām? Vai bija brīži, kad ģimenei Tevi nācās pierunāt vairāk saņemties skolai?
R.B. Vienmēr varēja būt labāk. Visvairāk mani motivēja ģimene un draudzene pirms 9.klases eksāmeniem.
L.B. Kurš bija tas cilvēks, kuram jāsaka liels paldies, lai Tu attīstītos gan kā futbolists, gan personība?
R.B. Lielu paldies gribu teikt savam trenerim Ingum Zaharānam, jo viņš vienmēr motivēja tiekties augstāk.
L.B. Kurā brīdī pusaudža gados saprati, ka vari konkurēt ar spēcīgākajiem sava vecuma futbolistiem un, ka tev ir potenciāls tikt augstākā līmenī?
R.B. Viss sākās ar to, ka piedalījāmies Balvu novada atklātajā čempionātā telpu futbolā, kur vienmēr bija sīvas cīņas ar vecākas paaudzes futbolistiem. Sākumā, bieži vien bija zaudējumi, bet kad izdevās uzvarēt, sapratām, ka ir kur tiekties. Pagājušajā gadā arī uzvarējām Balvu novada čempionātu telpu futbolā.
L.B. Vai toreiz jau sev izvirzīji konkrētus mērķus futbolā?
R.B. Nekad neizvirzu sev lielus mērķus, izvirzu mazus mērķus un pēc viņiem arī tiecos, jo nekad nevar zināt, kas dzīvē var mainīties.
L.B. Kad saņēmi piedāvājumu no BFC Daugavpils, kāda bija tava pirmā reakcija?
R.B. Biju ļoti laimīgs, bet arī sapratu, ka priekšā gaida ļoti liels darbs līdz debijai.
L.B. Pāreja no 3. līgas līdz Virslīgai vienas sezonas laikā ir milzīgs lēciens. Kas Tevi pirmajās dienās visvairāk pārsteidza BFC Daugavpilš treniņos un dzīvošanā Daugavpilī?
R.B. Jā, tas ir ļoti liels lēciens, un esmu gandarīts par sevi. Sākumā mani visvairāk pārsteidza treniņprocess, jo tas ļoti stipri atšķīras no Balvu treniņprocesa. Daugavpils vidē iejutos ļoti viegli, uzreiz atradu sev draugus, kuri palīdzēja iejusties vēl vairāk. Kopumā, man ļoti patīk.
L.B. BFC Daugavpils sastāvā ir vairāki leģionāri. Kā viņi tevi uzņēma komandā, un vai valodas barjera kādreiz radīja sarežģījumus?
R.B. Visi leģionāri komandā uzņēma ļoti labi, vienmēr palīdz ar kādu gudru padomu vai ar motivācijas vārdiem. Valodas barjera nekad komandā nav radījusi sarežģījumus, jo ar katru spēlētāju es varu runāt viņam ērtākajā valodā. Komandā tās ir latviešu, angļu vai krievu valoda.
L.B. Vai ir kāds komandas biedrs, kurš tev īpaši palīdzējis iejusties gan laukumā, gan ārpus tā?
R.B. Īpaši izcelt nevaru nevienu, visi komandas biedri ir ļoti atvērti, jautri un atbalstoši.
L.B. Ar ko Virslīgas treniņu process atšķiras no tā, pie kā biji pieradis iepriekš?
R.B. Visvairāk atšķiras treniņprocess tieši ziemas periodā. Iepriekš treniņprocess notika iekštelpu futbola zālē, bet Daugavpilī treniņprocess notiek ārā, kā arī ir papildus nodarbības sporta zālē.
L.B. Pie kā treneris mudina visvairāk piestrādāt?
R.B. Treneris vissvairāk mudina piestrādāt pie prezicitātes un nepadoties grūtos brīžos futbola laukumā un arī ārpus tā.
L.B. Kurš Tev no Virslīgas spēlētājiem ir tas, kuram Tu vēlētos līdzināties?
R.B. Man ļoti patīk spēlētāji Rostand Ndjiki (FK RFS spēlētājs, sezonas pirmajā pusē spēlēja BFC Daugavpils aut. pieb.) un Jānis Ikaunieks (FK RFS spēlētājs). Futbolā katram ir savas vājās un stiprās puses. Ņemot tās vērā, jāveido savs spēles stils.
