Kāpšanas Tornis

21/09/2026

Mūsu kluba trenere Linda dalās ar savu īpašo via Ferrata vasaras piedzīvojumu Itālijā.

Šis brauciens bija daudzu gadu lolots sapņu piepildījums, pārvietojoties pa vienām no skaistākajām Brentas Dolomītu ferratām – no namiņa uz namiņu, 6 dienu garumā, 6 brīnišķīgu cilvēku komandas sastāvā. Kompānija bija burvīga! Jaukās dvīņu māsas Irbe un Linda, viens no Latvijas alpīnisma vecmeistariem, nu jau savos zelta gados, Mieriņš, asprātīgais Vladislavs un mūsu saulesbriļļu modele Ērika.

Brauciena laikā busā atradām atstātas ļoti brendīgas saulesbrilles, kuru īpašnieks tā arī nepieteicās. Tāpēc nolēmām, ka tam, kuram tās piestāvēs vislabāk, tiks mūsu ferratu brauciena modeļa goda tituls. Konkurence nebija ilga, titulu pārliecinoši ieguva Ērika. Ar Ēriku un Lindu arī nejauši atklājām, ka mēs trīs esam absolvējušas vienu un to pašu kultūras izglītības iestādi, tāpēc sarunu tēmu mums netrūka. Vladislavs savukārt brauciena laikā rūpējās par mūsu muzikālo izglītību, iepazīstinot ar dažādiem līdz šim nedzirdētiem latviešu izpildītājiem. Bet Mieriņš papildināja mūsu vārdu krājumu ar jaunu meteoroloģijas terminu. Izrādās, ka negaisu var saukt arī par “ģorgu”. Kā nojaušat, ļoti sirsnīgs, asprātīgs, ar jautrām un dziļām sarunām piepildīts brauciens. Viena no mūsu mīļākajām dziesmām šī brauciena laikā bija grupas Nielslens Lielsliens dziesma “Ēzelis”.

Ferratas grūtības līmeņi tika vērtēti pēc maršrutu grāmatas Roberto Ciri “Via delle Bocchette and Via Ferratas of the Brenta Dolomites”, kur nosaka 2 raksturojumus – kalna reljefu un vidi ar romiešu ciparu un pašu ferratas posma tehnisko grūtību ar arābu ciparu. Grūtākais kalna reljefa un vides pakāpē bija maksimālā skala III, un grūtākais ferratas tehniskā posma arābu cipara vērtībā 5. Manuprāt, pats izaicinošākais bija piedzīvot kalna reljefa un vides grūtību, augstās, šaurās terases, kuras bija jāšķērso bez drošināšanas, ledājs, kur nav iezīmētas takas un ir jāspēj nolasīt reljefs, lai visi droši nonāktu uz takas, klinšaini, stāvi posmi, kur jākontrolē, kā to pārējie var vieglāk izdatīt un nesabīties, jo tas arī bija jāveic bez drošināšanas. Ja vēlies piedzīvot labu kalnu pieredzi, tad Brentas dolomīti ir īstā vieta!

Jāatzīst, ka vietās, kur bija jāšķērso sniegs, šogad bija pilnīgi sausas un akmeņainas takas. Dažviet zem akmeņiem varēja saskarties ar ledu uz stāvajām takām, bet to varēja veikli pārvarēt. Laikapstākļi bija mums labvēlīgi, taču mēs tāpat rūpīgi plānojām atrašanos maršrutā tā, lai netrāpītu lietū un pērkona negaisā. Tā kā prognozēs bieži rādīja negaisu pusdienlaikā, izgājām krietni vien agrāk, lai paspētu būt namiņā jeb rifugio jau pirms negaisa. Gandrīz katru nakti bija negaiss, tāds, kādu es vēl nekad nebiju pieredzējusi. Zibens zibsnīja tā, it kā es būtu kādā reiva ballītē :) Taču, pamostoties no rīta, viss bija saulains un silts. Šogad arī Dolomītos bija netipiski silti, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Nākošgad brauksim atkal!

18/09/2026

Izsludinām sacensības Latvijas kauss alpīnismā "Drytooling Olaine 2026" 31.oktobrī Kāpšanas tornī Olainē, Rūpnīcu ielā 2A.
Būs divas grupas:
- LEAD jeb kāpšana ar apakšējo drošināšanu;
- TOP jeb kāpšana ar augšējo drošināšanu.
Atsevišķa balva par labāko Helovīna tērpu 🎃👻
Nāc, piedalies un izbaudi svētkus kopā ar mums!
Nolikums: www.climbing.lv

We are excited to announce the Latvian Cup in Mountaineering competition “Drytooling Olaine 2026”, taking place on October 31 at the "Kāpšanas tornis" climbing tower in Olaine, Rūpnīcu Street 2A.
There will be two categories:
-LEAD – climbing with lead belaying;
-TOP – climbing with top-rope belaying.
And since it’s Halloween, there will also be a special prize for the best Halloween costume! 🎃👻
Come climb, compete, and enjoy the Halloween spirit with us!
Regulations: www.climbing.lv

13/09/2026

“Kāpšanas torņa” kluba biedri – Linda, Kerija un Mārcis – jūlija vidū piedalījās klinšu kāpšanas braucienā uz Arko Itālijā (eng/ita – Arco). Grupā bija arī jaunieši no citiem klubiem, ar kuriem mūsu kāpēji bieži trenējas kopā.

Arko kāpēju aprindās tiek raksturota kā Eiropas kāpšanas meka. Un ne jau tāpat vien. Arko klinšu maršruti izceļas ar tehnisko asumu, augstu kaļķakmens kvalitāti un izcilu daudzveidību, vietām stiepjoties līdz pat 40 vai vairāk metru garumam.

Brauciens uz Arko bija ar nomas auto. Kas jau sagādāja piedzīvojumus, uzsākot braucienu ar riepas bojājumu, kurš tika salabots Polijā. Grupa bija ļoti saliedēta jau kopš brauciena sākuma, cenšoties uzturēt šoferu modrību ar karaoke dziedāšanu, kā arī radot kopēju lielisku atmosfēru ar atbalstu viens otram.

Vienlaicīgi ar mūsu kāpēju uzturēšanos Arko tur notika arī Pasaules jauniešu čempionāts kāpšanas sportā. Izdevās redzēt un just līdzi arī Latvijas kāpējiem, kas piedalījās grūtās kāpšanas, boulderinga un ātrumkāpšanas disciplīnās.

Kāpšana kopumā notika diezgan intensīvi, dažas no dienām pat tika kāpts divreiz dienā. Visi bija ļoti motivēti darboties un sasniegt savus mērķus. Kluba trenere Linda priecājas, ka izdevās piepildīt kāpējus ar motivāciju un entuziasmu, un prieks bija redzēt katra dalībnieka ieguldījumu procesā uz uzstādīto mērķi. Kerija daudz strādāja pie sava mentālā izacinājuma kāpt ar apakšējo drošināšanu. Mārča lielais projekts bija 6b+ maršruts.

Īpašs prieks par grupas dalībnieku Mārtiņu, kuram izdevās izkāpt estētiski ļoti iespaidīgu 8a maršrutu “Upside Down” ar izteiktu pārkari.

No kāpšanas brīvajā laikā visi baudīja peldes Gardas ezerā. Un, protams, tika izbaudīta arī Itālijas virtuve un viennozīmīgi – itāļu saldējums!

Visi brauciena dalībnieki nešaubīgi atzīst, ka šādi klinšu kāpšanas braucieni ir vērtīgi, jo ierastās vides maiņa gan lieliski trenē izturību grūtajā kāpšanā, kā arī dod iespēju mācīties no citu kāpēju tehikas.

07/09/2026

Ja Tevi interesē kalni, piedzīvojumi, daba un sadarbība komandā, tad – piesakies!
Alpīnisma programma bērniem un jauniešiem, 1.izglītības pakāpe.
Pieteikuma anketa šeit: https://ej.uz/c5ye6

05/09/2026

02/09/2026

Vasaras sākumā “Kāpšanas torņa” biedrs Atis Šteinbergs devās nelielā tradicionālās klinšu kāpšanas braucienā uz Somiju. Brauciens bija piecu cilvēku sastāvā – Atis, Oskars (kāpšanas klubs “Liepāja”) un Andris, kā arī nesen iepazīti draugi Katrīna un Džeds, kuri ar kāpšanu sākuši nodarboties ārpus Latvijas. Katrīnai un Džedam šī bija pirmā pieredze, kāpjot kopā ar kāpējiem no Latvijas. Iespējams, ka viņiem šis izbrauciens bija īpaši interesants arī tāpēc, ka nācās mācīties kāpšanas terminus latviešu valodā, kā arī viņi daudz ko uzzināja par kāpšanas iespējām un kultūru Latvijā. Pārējie savukārt daudz ko uzzināja interesantu par Džeda dzimteni Jaunzēlandi.

Brauciens kopā bija sešas dienas, no kurām divas dienas bija jāpavada ceļā, bet četras – kāpšanai. Agri no rīta izbraucot ar auto no Rīgas, pēcpudienā jau izdevās būt uz prāmja, un vakarpusē, vēl pa gaismu, jau tika celtas teltis Olhavā.

Šīs klintis izvēlējās Andris, jo iepriekšējā vasarā jau bija tur kāpis, un zināja, ka tur ir daudz interesanti plaisu maršruti kvalitatīvās granīta klintīs. Praktiski visi maršruti ir viena posma, bet, ja ir liela vēlme, kaut ko no kāpšanas līnijām var arī sadalīt divos posmos. Šī vieta ir unikāla ar to, ka liela daļa no maršrutiem ir virs ūdens – lai piekļūtu startam, ir vai nu jānolaižas no augšas, jāizveido stacija no tradicionālā ekipējuma, un tad jāsāk kāpt no tās, vai arī jāizmanto uz vietas esošo laivu, kas ir paredzēta tieši kāpēju vajadzībām. Atsevišķiem maršrutiem var piekļūt arī no sauszemes, vai arī pa īpaši izveidotām laipām pie klints.

Tāpat arī ir ļoti ērta dzīvošana teltīs – ir labiekārtota ugunskura vieta ar brīvi pieejamu malku, kas tikai pašiem jāsaskalda, ir sausās tualetes un dzeramā ūdens ņemšanas vieta. Tāpat arī klintis ir tieši pie teltīm. Paveicās, ka nometne bija samērā tukša, jo vasaras sezonā šī vieta ir ļoti populāra. Arī iepriekšējā gadā cilvēku bija daudz vairāk. No otras puses tā gan ir iespēja satikt un parunāties pie ugunskura ar kāpējiem gan no Somijas, gan no citām valstīm.

Šis izbrauciens kalpoja kā labs treniņš un gatavošanās augustā ieplānotajam klinšu kāpšanas braucienam uz Kirgizstānu.

Tā kā tikai ļoti neliela daļa no maršrutiem ir aprīkoti ar āķiem, un tikai dažus var uzskatīt par patiesiem sporta maršrutiem. Bez tradicionālās kāpšanas ekipējuma tur neiztikt, ja ir plāns kāpt ar apakšējo drošināšanu. Lielai daļai maršrutu der standarda izmēra frendi un ieliktņi, bet, ņemot vērā, ka maršruti var būt līdz 40 m gari, frendi noder dubultkomplektā. Maršrutu garuma dēļ arī jāizvēlas pietiekami garas virves. Atsevišķos maršrutos neiztikt bez lielā izmēra frendiem ( #4 un lielāki).

Visiem grupas kāpējiem ir ļoti tuva tradicionālā kāpšana, un tas arī bija galvenais mērķis – kāpt ar apakšējo drošināšanu šādus maršrutus. Un katram bija iespēja sevi izaicināt un pārvarēt sava kāpšanas līmeņa robežas – vairākiem tas bija pirmais tīri izkāptais 6b ar apakšējo drosināšanu, un daži pat pacīnījās un izkāpa arī daļēji aprīkotu 6c. Jāatzīst, ka Olhavā arī piecinieku grūtības kategorijas maršruti ir diezgan grūti. Un diezgan daudzi maršruti kāpti tikai ar augšējo drošināšanu no klints augšas – visbiežāk gan tāpēc, ka liela daļa no tiem sākas no ūdens, kas rada papildus sarežģītību.

Viens no šādiem maršrutiem, ko kāpām ar augšējo drošināšanu, bija vietējā klasika un visai ikoniskais “Eklipsi” – 6c “off width” plaisa. No tās neviens neizkāpa kaut kādā mērā neievainots – vai nu ar asiņojošām potītēm vai ievainotiem ego. :) Šo maršrutu visi apsolīja atkārtot nākamajā gadā, bet cerams jau ar apakšējo drošināšanu.

Kopumā piedzīvojums beidzās uz ļoti motivējošas nots, un mājupceļā jau tika runāts par atgriešanos Olhavā nākamajā gadā. Viena brauciena laikā var izkāpt tikai nelielu daļu no pieejamajiem maršrutiem, un, uztrenējot gan fizisko, gan mentālo sagatavotību, potenciāli kāpjamo maršrutu skaits tikai palielinās.

31/08/2026

“Kāpšanas tornis” (Linda, Evija un Diana) kopā ar treniņu biedriem jūlija sākumā devās uz Kaukāza kalniem Gruzijā. Iecerētā bija daudz, taču pats galvenais, protams, uzkāpt Kazbeka (5054 m v.j.l.) virsotnē.

Grupa zināja, ka ir sezonas pats sākums, un sniega būs vēl daudz. Taču tas bija vairāk nekā gaidīts, jo ziema Gruzijā bija mazliet ieilgusi. Laikapstākļi nebija tie labvēlīgākie. Uz kalna tika ieplānots pavadīt 9 dienas, un, cītīgi pētot laika prognozes, secinājums bija viens – labāks laika logs nespīd.

Divu dienu piegājiens uz bāzes nometni Bethlemi Hut (jeb Meteostaciju) ar lielajām somām, neliels aklimatizācijas izgājiens, sniega tehnikas nodarbības, kurās visi paņēma labāko, ko varēja izdarīt tajā pērkona negaisu dienā.

Diemžēl nācās atcelt aklimatizācijas kāpienu uz Ortsveri virsotni (4258 m v.j.l.) dēļ lielā un nestabilā sniega daudzuma uz kores. Lai arī cik pārliecinošs bija stāsts no latviešu grupas, kura uzkāpa Ortsveri pirms gada, viņiem tomēr sniega bija stipri mazāk nekā šogad. Kā arī mūsu grupa atteicās no Ortsveri ledus sienas kāpšanas – daudzie sniega un akmeņu nogruvumi no šī kalna lika turēties no tā pa gabalu.

5.jūlijs rādīja visoptimistiskāko laika prognozi, vismaz līdz plkst. 11:00. Pusnaktī pamostoties, secinājām, ka debesis ir skaidras un vējš pierimis. Lēmums bija neapšaubāms – iziešana uz virsotni plkst. 1:00 naktī. No 8 cilvēku grupas uz virsotni izgāja 7, bet jau pusceļā viens no dalībniekiem griezās atpakaļ uz bāzes nometni. Gājenu uz virsotni turpināja 6 dāmas – divnieka un četrnieka sasaitēs.

Zvaigžņotās nakts un saullēkta skaistums jau deva neaprakstāmu gandarījumu par to, cik tālu meitenes bija tikušas, ņemot vērā laikapstākļu prognozes. Viena sasaite nolēma griezties atpakaļ apmēram 4700 m augstumā, jo nepietiekamā aklimatizācija radīja pārāk lielu nogurumu. Otrā sasaite griezās atpakaļ apmēram 150 m pirms virsotnes, jo pēdējais posms bija apledojis. Kaut arī nepieciešamais ledus kāpšanas ekipējums bija līdzi ļoti labā komplektācijā, nogurums lika izdarīt izvēli par atkāpšanos.

Turpmākie laikapstākļi nebija labvēlīgi arī blakus esošajā Džutas ielejā, kur bija plāns kāpt klinšu daudzposmu maršrutus. Tāpēc tika pieņemts lēmums pēc nokāpšanas no Kazbeka doties uz galvaspilsētu Tbilisi.

Tbilisi visi apmeklēja industriālo kāpšanas vietu Lotkin Monument. Izmēģināja gan sporta, gan drytool maršrutus. Kā arī ievērtēja klinšu kāpšanu Birtvisi kanjonā.

Ir daudz pārdomu par to, ko un kā varēja darīt savādāk – šādi braucieni ir nozīmīgi, lai gūtu pieredzi, no tiem mācītos un vēlāk kāptu veiksmīgāk. Vislielākais prieks par vieglo un harmonisko grupas kopā būšanu – gan ikdienas sadzīvē bāzes nometnē, piegājienos un nokāpienos, gan arī Tbilisi. Kazbeks tur palika un turpinās gaidīt. Taču visi ir atgriezušies mājās sveiki un veseli.

28/08/2026

Kluba biedrs Oskars dalās ar saviem piedzīvojumiem Fanu kalnos Tadžikistānā

Šajā video kopā ar Māri un Jāni dodamies smagā 12 dienu pārgājienā ...

26/08/2026

Mūsu kluba dāmas – Linda Ansone un Diana Lismane – maija sākumā devās tradicionālās klinšu kāpšanas braucienā uz Peak District apvidu Lielbritānijā. Ideja par kopīgo braucienu radās Lieldienu treniņā Slokas dzirnavās, atsvaidzinot trad iemaņas.

Peak District ir ļoti populāra kāpšanas vieta, kas atrodas Anglijas centrālajā daļā, atsevišķos avotos dēvēta par Lielbritānijas kāpšanas kultūras sirdi. Šīm klintīm ir raksturīgi divu veidu ieži - smilšakmens un kaļķakmens.

Tika kāpts sektorā Stanage Edge, kur klints iezi varētu raksturot kā raupju smilšakmeni (gritstone). Dzīvošanai tika izvēlēts kempings apmēram pusstundas gājiena attālumā no klintīm.

Kaut arī kāpšanas dienu skaits bija neliels, tikai 3, bija jūtams progress pārliecībā par drošināšanas punktu likšanu un staciju izveidi, kā arī komandas darbs uzlabojās. Labi uztrenējās “acs”, uzreiz jau saprotot, kurš ieliktnis šajā plaisā derēs.
Tika kāpti tikai viena posma maršruti, jo klints nav augsta. Meitenes kāpšanu organizēja, piekāpjot pie līdera, līdz ar to imitējot multipiču kāpšanu.

Intensīvākā kāpšanas diena bija ar vislabākajiem laikapstākļiem, kad katra no dāmām izkāpa 7 maršrutus, ar piekāpšanu kopskaitu veidojot 14 – labs garas dienas multipičs, no saullēkta līdz saulrietam. Maršrutu grūtības kategorijas pēc britu skalas bija no Hard Severe līdz Hard Very Severe, kas līdzīnās apmēram 4b-5a/5b. Meitenēm līdzi bija maršrutu grāmata ar grūtību kategoriju aprakstiem, taču pārsvarā maršruti tika izvēlēti, tos vizuāli novērtējot pie klints.

Izaicinošākais bija šauro plaisu kāpšana un uzticēšanās tam, ka plaisā ieliktā plauksta tiešām noturēs kāpēju. Diezgan grūti bija arī maršruti, kur nācās kāpt tikai pa plaisu, nebija citu aizķeru blakus plaisai. Taču salīdzinoši viegli padevās izkāpt pāris “kamīnus” (lielāka plaisa, kurā var ielīst kāpējs un kāpšanai izmantot pretspiediena tehiku).

Par ekipējuma trūkumu noteikti nevar sūdzēties. Meitenes bija parūpējušās, lai līdzi būtu visu nepieciešamo izmēru frendi, ieliktņi un heksi.

Jāatzīst, ka paveicās arī ar laikapstākļiem, zinot visai skarbo Anglijas klimatu – lietus lija tikai pirmajā dienā, kurā attiecīgi netika kāpts. Līdz ar to atstājot tikai trīs kāpšanas dienas, kurās pat uzspīdēja saule.

Peak District ir vieta, kur noteikti atgriezties, jo te ir gan viegli maršruti iesācējiem, kur droši trenēties tradicionālajai klinšu kāpšanai, gan arī pieredzējuši kāpēji atradīs sev izaicinājumus.

13/08/2026

Meklē ekipējumu savam ceļojumam uz klintīm vai kalniem? Iznomā to no mums – iekares, ķiveres, via ferrata absorberi, dzelkšņi, leduscirtņi un portaledža.
Raksti: [email protected]
Tel.: 27146413