Vita Stalīdzāne - Koučs

Choose your hard! 💪🏻
Mana tēma vienmēr ir bijusi-līdzsvars! Visu manu mūžiņu 😅
Dzīves līdzsvars, iekšējais līdzsvars, darbs/ģimene, darbs/mācības, darbs/atpūta utt.. visi pretpoli, ko varat salikt kopā...
Kā man ir gājis? Diezgan dažādi, lai neteiktu, ka sū...īgi. 😂
Es esmu eksperimentējusi, likusi dažādus fokusus, pamēģinājusi nežēlīgi daudz ko, lai nonāktu līdzsvarā, kuru pat īsti nesapratu.

Bet šodien mani beidzot piemeklēja atklāsme! Beidzot man pieleca! Šodien palika vieglāk 🤩

Un bungu rīboņai skanot........es sev atļāvu nebūt līdzsvarā 🤣 jo dzīve ir dzīve! Tagad fokuss uz Ronaldu, tad uz darbu, pēc 2 dienām uz ģimeni, pēc tam uz sportu un tad uz mācībām un tā uz riņķi!
Un ja kāds saka, ka var visu paspēt-nevar. Es mēģināju-pat cēli ticēju, ka visu var nomenedžēt-nu nevar! Tici man-tas nav veselīgi 😬

Tad, teiksiet, var jau manifestēt? "Go with the flow" utt Nu var jau-droši! Bet, ja kaut kas notiek viegli-kaut kur būs grūti. Jo tā visums ir iekārtots.🙈
Ir diena un nakts. Ir darbs un atpūta. Ir mīlestība un naids. Ir smiekli un bēdas. Ir dzimšana un nāve.

Bet! Ir vieglāk, ja atļauj sev nebūt perfektam, ja atļauj sev nepakļauties sabiedrības normām, ja atļauj sev būt pašam! Izvēlies, kur smagi strādāsi, kur baudīsi! 👍🏼

Tad nu es labāk smagi strādāju un svīstu sporta zālītē, bet pa dzīvi atļauju sev viegli lidināties! 🤍 ha!

Chose Your hard! 💪🏻💪🏻💪🏻

Un kas tad notiek tajās kouču sesijās?

Tur ir savs "magics"! Un bieži vien tāds "wow", ka izskaidrot nevar, lai gan nekā pārdabiska tur nav-vienkārši saruna :) ha! 😉

Tā tehniski uzrakstot-tiešām vienkārši saruna, bet labs koučs pazīst cilvēkus!

Māk sajust kad un kādi jautājumi nepieciešami, kad ir tikai jāizrunā emocijas un kad ir pamatīgi jāsapurina. Kad ir jāpievēršas stratēģiskam plānam un kad jāļaujas plūdumam. Kad vajag palīdzēt ieraudzīt kopainu un kad vajag detaļas, kas nav piefiksētas.

Un tas viss tikai un vienīgi, lai klienta mērķis tiktu sasniegts un potenciāls īstenots!
Un, kas man svarīgi-saskarsmē ar sevi un savu būtību! 🤍

Piekritīsiet taču...arī, ja pārmaiņas ir foršas, iedvesmojošas-tās paņem enerģiju. Daudz enerģijas!
Jo jebkura posma noslēgšana ir atvadas. Tur ir arī sērošanas emocijas un, protams, arī foršās emocijas. Satraukumiņš un draiviņš 💥
Un tad vēl tam visam pa vidu parastie ikdienas darbi un darbu saraksts, kas jāpaveic, jo ir pārmaiņas.
Skrien, skrien un saproti, ka enerģijas rezerves iet uz galu 😬

Un šī ir tāda super mini daļa, kas notiek transformāciju jeb pārmaiņu posmā.. un ir forši, ja tam esi gatava 💪🏻
Šķiet esmu viducī-lūzumposmā, kur gribās bišku iepauzēt, ievilkt elpu un ar jaunu jaudu turpināt, bet tas virpulis velk iekšā 💥

Mieru dod iekšējā pārliecība, ka ceļš ir īstais un savi instrumenti enerģijas atgūšanai! 👌🏻😉💪🏻

Fantastisks, sabiedrībā joprojām nenovērtēts atbalsta un izaugsmes instruments!👌🏻

Joprojām ikdienā skaidroju koučinga nozīmi, lai gan man šķita, ka nu jau visiem vajadzētu zināt.. 🙈
Bet, nē, mīti un neskaidrības vēl pastāv! 🤷‍♀️

Koučs ir atbalsts! Koučs ir pavadonis! Koučs ir redzējuma paplašinātājs! Un vēl, un vēl..

Prasīt atsauksmes uzreiz pēc sesijas man vienmēr ir bijis neērti, jo katra sesija ir klienta dziļš un intīms ceļojums sevī. Kam vajag laiku, lai viss "saliktos pa plauktiņiem".

Jā, arī, ja sesija ir bijusi grupā. Tāpat katram dalībniekam tas ir personīgs ceļojums sevī.
Un manī ir neizsakāma cieņa un pagodinājums, ka esmu šī ceļojuma pavadonis.

Šīs ir dažas atsauksmes uzreiz pēc dāmu sesijas, jo vienmēr jau ir daļiņa, ar kuru varam dalīties, bet, kas īpašāks-drīkstam paturēt tikai sev!
Paldies 💜

Ir dzīves brīži, kad sāk galvā uzpeldēt tādi dziļi eksistenciāli jautājumi-kāpēc ir tā, kā ir... un ne jau ar upura sajūtu, ne ar pārākuma sajūtu, bet tā vienkārši-re,kur esmu! 

Nu vienkārši, kā es te nokļuvu, kāpēc viss ir noticis un izveidojies tieši tā un nekā citādi...

Man ir! Un pēdējā laikā bieži 🙈 bet tas caur pateicību, ka man ir iespēja piedzīvot tieši to, kas iepsējams un neiespējams. 🎀
Pateicībā par visiem pārbaudījumiem un piedzīvojumiem, mācībām un dāvanām! 💫 (skan bišku banāli, bet es tiešām noķēru to sajūtu - amazing✨️)

Šis pateicības pilnais smaids pēc dāmu meistarklases! 💜

Mani pārņēma pamatīga piepildījuma un pateicības sajūtas par tiem brīžiem, ko mēs kopā ar meitenēm radījām tajā sestdienā! 💫

Lūk, man vieta, mana misija, mans piepildījums! 💜💫

Noteikti būs vēl šādas meistarklases-nāksi?

Visiem mūsu aizspriedumiem, kompleksiem, iekšējiem blokiem, visiem "es nevaru", "es negribu", "tas nav mans" utt.. zem tā visa slēpjas bailes.

Bailes ir visspēcīgākā emocija. Emocija, kas spējīga mūs burtiski sastindzināt, paralizēt. 🥶
Bet, ja tā ir tikai emocija, tātad tā ir tikai mūsu galva!
Un man ir laba ziņa - prāts ir kā muskulis trennējams! 👍🏼

Vai zināji, ka ir tikai viens vienīgs veids, kā uzvarēt bailes?
Jā, tieši tā! Stāties tām pretī! 😬

Aukstums ir tas, no kā man ir visvairāk bail. 🥶
Īsumā: es nostājos pretī, uzveicu prātu, ielecu - iekšēja uzvara sekundes simtdaļā un tieši nākošajā sekundes simtdaļā prātā ir skaļš "aaukssstiiiiii" 😅 Tad sākas īstā cīņa ar prātu. Jo elpa ir jānomierina, bet gribes lekt ārā un bļaut...Un te jau ir tikai trenniņš, cik ilgi kurš pār kuru valda 😅

Bet pēcsajūtas-wow! Iesaku visiem izmēgināt! 💫

Nu īsāk sakot-superīgs veids, kā sevi izaicināt, pārvarēt bailes, trennēties kontrolēt savu prātu! 👍🏼💪🏻

Par veselīguma labumiem, lai runā citi eksperti...

Es no sirds ticu, ka mīlestība ir visspēcīgākā emocija, ko cilvēks var just!

Es no sirds ticu, ka, ja cilvēks ļauj sev just, viņš dzīvo/darbojas/dzīvo/rada mīlestības vadīts!

Es no sirds ticu, ka mīlestība var uzvarēt jebkuru naidu!

Es no sirds ticu, ka katrs ir spējīgs sniegt beznosacījuma mīlestību!

Es no sirds ticu, ka visa pamats ir mīlestība!

Es no sirds ticu, ka es mīlu un, ka mani mīl!

Es no sirds ticu = Es zinu = Es jūtu
🌸 pamēģini ievietot katra teikuma sākumā citu variantu, nolasi skaļi un pavēro, kā Tu jūties! 😉

Mīliet, draugi! 💜

Lai skaisti šie svētki Jums! 🎉🌸

Sniegputeņa sastrēguma pārdomās par tēmu- atkal mēs kavējam skolu! 🤦🏼‍♀️

Vairāk par to, kādas emocijas ir apakšā? Vainas sajūta? Stress? Panika? Nožēla? Vēl kādas? Nekādas?

Man vienmēr ir vainas apziņa, bet šoreiz man bija savādāk!
Beidzot!!!
Beidzot ES nejutos vainīga par to, ka es ar savu jaunāko špicbuku kavēju skolu! 🎉👍🏼

Jā, šis ir mans topiks visu šo mācību gadu-citreiz esam laikā, bet pārsvarā mēs kavējam 5-20 minūtes! Iemesli ļoti dažādi, bet, ko es ievēroju un apbrīnoju-Ronalds vispār par to nejūtas vainīgs vai kā citādi neērti. Neesot forši, bet nekas traks. 🤷‍♀️ un man ir izbrīns-bet kā? Var arī nestresot?

Tikmēr es vienmēr biju tā, kas ir panikā un izjūt vainas sajūtu. 🤦🏼‍♀️

Jo MAN ir svarīgi, ka es nekavēju, jo manā darba dienu grafikā katra minūte ir ar jēgu! 🤔

Tā nu es apcerēju sastrēgumā, no kādiem bērnības plauktiem man šī vainas sajūta, pateicu paldies un sarunāju ar sevi, ka turpmāk par kavēšanu nepārdzīvošu tiiik ļoti un priecājos, ka bērni uz šo kavēšanos reaģē absolūti normāli! 👍🏼

Secinājumi?
1) nuu atkal jau jāsaka-viņš ir mans skolotājs-kamēr nesapratīšu-problēmiņu neatrisināsim, bet šķiet, ka pieleca man..
2) atkal mācos elastību, jo, nu tiešām, kas notiks, ja nokavēsim tās 5-20 minūtes? Nekas! 🤷‍♀️
3) mana elastība izpaužas ar ieplānotām laika rezervēm grafikā. 😅
3) joprojām testējam rīta rituālus kopā, lai tomēr ierastos skolā laicīgi un netraucētu citiem mācīties! 👍🏼😬

Forši, ka izlasīji! Paldies! 💜

Padalies, kā Tev sokas ar rīta "cēlienu" un kavēšanu?

Pārdomas/ieteikumi?

Iespēja uzklausīt citus, dalīties savā pieredzē un uzdot jautājumus speciālistiem diskusiju pēcpusdienā “KĀ VEIKSMĪGI IZVEIDOT ATTIECĪBAS?”. Runāsim par un ap attiecībām ar sevi, ģimeni un apkārtējiem.

KAD? 05. novembrī, svētdien, plkst. 16.00
KUR? Ezīša Kofīšopā (Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā)

Diskusiju vadīs Fonda “Tavs Atbalsts” vadītāja Inese Leoho-Čudare, un tajā piedalīsies:
🔹 Klīniskais psihologs Emīls Ūdris
🔹 Transformāciju koučs Vita Stalīdzāne
🔹 Valmierietis, students un zemessargs Mārtiņš Reinis Puriņš
🔹 RSU žurnālistikas absolvente Elizabete Rublāne

Dalība pasākumā BEZ MAKSAS. Piesakies iepriekš šeit: https://forms.gle/c3BBocnKM6QRaoEc8

Projekts “Mans iekšējais spēks” gada garumā nodrošina jauniešiem bezmaksas pasākumus un koučinga sesijas mentālās un fiziskās veselības uzlabošanai.

•••
Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autoru uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.

Mēs sūtam bučas un sakām paldies par apsveikumiem! 🤗😘

Bet-es šodien visu dienu galvā cīnījos ar steretipu! 🙈😅

Īsumā: gatavojos pasvinēšanai un galvā visu laiku cīnījos ar domu"ai, neko daudz jau nevajag-tā jau tikai Vārda diena..."
Un no otras puses-jubilāram tomēr tie ir svētki un Ronalds absolūti negribēja samierināties, ka, piem.,dziesmas nebūs.. 😅 un es sāku viņam piekrist!
Viņš man skaisti atkal parādīja-ir svētki-ir jāsvin! 🥳🥳
Un mēs nosvinējām! 👍🏼

Bet es vēl mēģinu atrast atbildi, kurš man ir "uzdāvinājis" šo skaisto frāzi"Vārda dienas nesvin"!? Audzināšana? Sabiedrība? Gan jau no visām pusēm, bet kāds varbūt zin, kāpēc tā ir veidojies?

Padalies, kā ir Tev? Tu svini Vārda dienu?

Izkāp no savas galvas!

Yess! Bingo! -manas emocijas, kad man pieleca! 🎉

Der visiem, kas noķēruši sajūtu "visa pa daudz, galva plīst pušu!" Un parējiem!

Tik daudz šo dzirdu pēdējā laikā 😕
Ķer ciet domu graudu un pielāgo sev!

Šis ir mans mīļākais pēdējā laika teiciens un arī stāvoklis!

Jā, man ir talants papildus pienākumiem vēl papildus par visu piedomāt un pārdomāt krustu šķērsu par katru ideju-izdomāt visus reālos un nereālos scenārijus, izdzīvot un pat reāli sajust, kā būtu, ja.. un tad gaiņāt prom sliktās domas..un tad izdomāt vēl vienu scenāriju un tad katram svenārijam klāt vēl ko citi padomās un kā tad es jutīšos un beigās atmest ar roku ar tekstu-ai, baigi sarežgīti-man to nevajag... un šitā par katru mazāko ideju, ko varētu/gribētu izdarīt, aiziet, aizbraukt, pielildīt sapnīti utt...
Aa un tad vēl es "māku pareģot" kā un ko citi atbildēs... ha! Smieklīgi, ne? Tu tā māki?

Varbūt Tu atpazini sevi? Vai kādu sev tuvu cilvēku?

Tad iesaku piefiksēt sev šo frāzi "izkāp no savas galvas" !
Un padomāt, ko tā nozīmētu Tev! Kā tas būtu?

Bet tālākas instrukcijas nebūs, jo te nu gan katram jāmeklē savs veids, kad galvā iestājas klusums...

Pastaiga, skriešana, mandalas, lietus vērošana, meditācija, gleznošana vai vienkārši nedot laiku domām un ķerties pie lietas?
Jāmeģina un jātestē!
Te nevar kļūdīties!

Tas klusums ir tik dievīgs! ✨️ un pēc restarta galva strādā ar jaunu jaudu! ✨️ šis ir jāmeklē un jāmācās! 👍🏼

Ja Tu jau māki "izkāpt no savas galvas"-padalies komentārā, kā Tev šo izdodas ieviest savā ikdienā! 😉

Kas strādā man? Lasi komentārā! 😉