Irisa Vidauska FIZIO

Daudzi domā, ka grūtākā IVF procesa daļa ir šprices. Tās nav patīkamas, bet ir paveicamas. Taču man grūtākais bija atteikties no lielas daļas savas ikdienas.
No treniņiem. No skriešanas. No dažādām spontānām ikdienas kustībām.🏃‍♀️

Es zinu, ka katrai sievietei šī pieredze ir atšķirīga. Bet bieži pēc embrija transfēra iesaka dzīvot ļoti saudzīgi. Un ne jau tāpēc, ka kustības ir pilnībā aizliegtas, bet tāpēc, ka tā ir riska grūtniecība un sievietei gribas izdarīt visu, kas ir viņas spēkos, lai rezultāts būtu veiksmīgs. Un tas bieži iet roku rokā ar izteikti mierīgāku režīmu. 😌

Pēc trešā neveiksmīgā transfēra man, protams, bija ļoti smagi.
Bet kopā ar skumjām iestājās arī sajūta, kura atnesa lielu mieru.
Atvieglojums.
Ka es atkal varu kustēties. Varu trenēties. Atkal dzīvot sevi un ļaut savam ķermenim visu, kas tam sagādā prieku. 🙂‍↔️

Tieši tad es sapratu, cik svarīga man ir šī dzīves daļa. Cik ļoti mana labsajūta ir atkarīga no fiziskās brīvības. Un tas man ļāva vēlreiz izvērtēt, kādu dzīvi es patiešām vēlos dzīvot. 🙂🙏

Nekad nekļūsti mazāka tikai tāpēc, lai kādam būtu ērtāk. 🤓

Man šķiet, ka viena no skaistākajām sajūtām attiecībās ir apzināties, ka vari būt pilnībā tu pati.
Skaļa. Dulla. Reizēm neprognozējama un mazliet pa gaisu. 😑

Jo cilvēks, kurš vēlas būt daļa tavas dzīves, necentīsies apslāpēt tavas spilgtākās īpašības. Viņš tajā saskatīs tavu unikalitāti.🤌

Nekļūsti mazāka tikai tāpēc, lai kādam būtu ērtāk.
Cilvēks, kurš tev ir īstais, necentīsies mainīt tavu enerģiju. Viņš iemācīsies tajā atrast vietu! 🫶🏼👏