11/06/2026
Vēstures Ceturtdienas ar Andris Staģis
TĒMA: Vieglatlētikas eksotiskās disciplīnas
Kopš laika, kad Eiropas un Amerikas valstu sportiskajā dzīvē ienāca modernās vieglatlētikas disciplīnas – dažādu distanču skrējieni, lēkšanas un mešanas –, aizritējis jau vairāk nekā pusotrs gadsimts.
Vieglatlētikas vēstures pētnieki uzskata, ka tās pirmsākumi gan Eiropā (galvenokārt Britu salās), gan ASV meklējami XIX gadsimta vidū. Treniņi un sacensības notika skriešanas, lēkšanas un mešanas disciplīnās. No sengrieķiem tika pārņemta tāllēkšana, diska un šķēpa mešana, savukārt no skotu nacionālajām spēlēm – vesera mešana un lodes grūšana. Vēlēšanās sacensties skriešanā cilvēcei, visticamāk, bijusi jau kopš tās pirmsākumiem.
🏛️ Pirmās olimpiskās spēles
1896. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās vieglatlēti (tikai vīrieši) sacentās 12 disciplīnās, kas lielākoties ir aktuālas arī mūsdienās – piecās skriešanas, četrās lēkšanas, trijās mešanas disciplīnās un barjerskrējienā.
Tomēr ar katrām nākamajām olimpiskajām spēlēm programma tika papildināta ar jaunām disciplīnām. No 1900. gada Parīzes spēlēm līdz pat 1912. gada Stokholmas spēlēm olimpiskā čempiona titulu izcīnīja arī lēcēji no vietas – augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas.
🌟 Neatkārtojamais Rejs Evrijs
Tieši šajās disciplīnās unikālus panākumus guva amerikānis Rejs Evrijs. Neparasts bija arī viņa dzīvesstāsts. Bērnībā viņš slimoja ar bērnu trieku un pārvietojās invalīdu ratiņos. Ar milzīgu gribasspēku Evrijs atveseļojās un kļuva par olimpisko čempionu.
Viņa sasniegumi ir unikāli – trijās olimpiskajās spēlēs (1900., 1904. un 1908. gadā), kā arī ārpuskārtas spēlēs 1906. gadā Atēnās, viņš startēja desmit reizes un izcīnīja desmit uzvaras.
Par mūžīgiem pasaules rekordiem palikuši viņa rezultāti:
* tāllēkšanā no vietas – 3,47 m (1904),
* trīssoļlēkšanā no vietas – 10,58 m (1900).
Augstlēkšanas no vietas rekordu (1,66 m) vēlāk gan pārspēja par vienu centimetru.
🇱🇻 Eksotiskās disciplīnas Latvijā
Arī Latvijas meistarsacīkšu programmā no 1920. līdz 1932. gadam bija augstlēkšana un tāllēkšana no vietas. Tika reģistrēti arī Latvijas rekordi – attiecīgi 1,455 m un 3,03 m.
Interesanti, ka šīs disciplīnas tika atjaunotas arī 1989. gada 13. maijā „Daugavas” stadionā sacensībās, kas bija veltītas olimpiskajai kustībai un Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanai. Aigars Secis pārlēca 1,66 m, bet trīssoļlēcējs Dainis Bērziņš no vietas aizlēca 3,13 m.
🏅 Olimpiskā desmitcīņa un sengrieķu pieccīņa
1904. gada olimpiskajās spēlēs Sentluisā pirmo reizi sacentās daudzcīņnieki ASV populārajā „All Around” desmitcīņā. Tajā bija iekļautas dažādas disciplīnas – 100 jardu sprints, lodes grūšana, 880 jardu un jūdzes skrējieni, vesera mešana, kārtslēkšana, 120 jardu barjerskrējiens, smaguma mešana un tāllēkšana.
Savukārt 1912. gadā Stokholmā pirmo reizi notika olimpiskās sacensības mūsdienu desmitcīņā, kā arī pēc sengrieķu parauga veidotajā pieccīņā (tāllēkšana, diska mešana, 200 m, šķēpa mešana un 1500 m).
Abās daudzcīņās triumfēja leģendārais amerikāņu indiāņu izcelsmes atlēts Džeims Torps.
📊 Aizmirstā pieccīņa
Desmitcīņa savu popularitāti saglabājusi līdz mūsdienām, bet pieccīņa pamazām izzuda no sacensību aprites.
Pēdējais oficiālais pasaules rekords pieccīņā ir 4282 punkti, ko 1969. gadā sasniedza amerikānis Bils Tumejs.
Arī Latvijā pieccīņa ilgu laiku bija populāra. Latvijas čempionāti notika no 1920. līdz 1943. gadam. Pēdējais Latvijas rekords bija 3594 punkti, ko 1958. gadā sasniedza Hermanis Renga.
👩🦰 Sieviešu desmitcīņa
Kopš 1981. gada sieviešu oficiālā daudzcīņa ir septiņcīņa. Tomēr jau gadsimtu mijā aizsākās diskusijas, ka sievietēm, tāpat kā vīriešiem, būtu jāsacenšas desmitcīņā.
2005. gada 15. aprīlī ASV lietuviete Austra Skujīte sasniedza iespaidīgu rezultātu – 8358 punktus sieviešu desmitcīņā.
Austra bija arī divkārtēja olimpisko spēļu medaļniece un Lietuvas rekordiste septiņcīņā (6599 p.).
🤯 Dubultdesmitcīņa un dubultseptiņcīņa
Vēl eksotiskākas ir dubultdesmitcīņa un dubultseptiņcīņa.
Šajās daudzcīņās pastāv arī oficiāli pasaules labākie sasniegumi:
* vīriešiem – 14 571 punkts (2010),
* sievietēm – 10 798 punkti (2002).
Vīriešiem papildus tradicionālajām disciplīnām jāsacenšas arī 200 m, 800 m, 3000 m, 5000 m, 10 000 m skrējienos, 200 m/b, 400 m/b, 3000 m šķēršļu skrējienā, kā arī trīssoļlēkšanā un vesera mešanā.
Un tas viss – tikai divās dienās!
🎯 Abrocīgās mešanas disciplīnas
No 1912. līdz 1940. gadam Latvijā un pasaulē populāras bija arī abrocīgās mešanas disciplīnas – lodes grūšana, diska un šķēpa mešana ar labo un kreiso roku.
Šīs disciplīnas bija iekļautas arī 1912. gada olimpisko spēļu programmā.
Latvijas rekordists šķēpa mešanā bija leģendārais Oto Jurģis ar rezultātu 102,95 m (66,51 m ar labo roku + 36,44 m ar kreiso roku), kas bija ļoti tuvu tā laika pasaules rekordam – 114,28 m.
Savukārt 1989. gada sacensībās Vilnis Sudars diska mešanā sasniedza 78,78 m (45,98 m + 32,80 m).
🔄 Barjerstafete – 4×110 m
Vēl viena neparasta disciplīna ir 4×110 m barjerstafete.
Šajā disciplīnā pasaules labākie sasniegumi ir:
vīriešiem – 52,94 sek.
sievietēm – 50,50 sek.
Īpaši populāra tā ir ASV. Skrējiens notiek pa diviem celiņiem – turp un atpakaļ. Starp pasaules rekordistu komandas dalībniekiem bija tādi izcili barjerskrējēji kā Alens Merits (12,80 sek.) un Deivids Olivers (12,89 sek.).
🏃♂️✨ Vieglatlētikas vēsture nav tikai olimpiskās disciplīnas, kuras redzam šodien. Tajā netrūkst arī eksperimentu, aizmirstu disciplīnu un patiesi eksotisku sacensību formātu, kas mūsdienās šķiet gandrīz neticami.
✍️ Andris Staģis
10/06/2026
09/06/2026
09/06/2026
09/06/2026
09/06/2026
09/06/2026
09/06/2026
08/06/2026