Latvijas Architektūra

LA 184. Ūdens mala atspoguļo sabiedrības attiecības ar dabu, ticību, ekonomiku, tehnoloģijām un varu. Vienās kultūrās ūdens ir svētvieta, citās – transporta koridors, vēl citās – resurss, kura vērtību nosaka trūkums.
Pirms ūdens kļuva par pilsētainavas plānošanas nozīmīgu mērķi, tas bija izdzīvošanas resurss. Civilizāciju pie Nīlas, Tigras un Eifratas, Indas un Gangas pastāvēšana bija tieši atkarīga no piekļuves ūdenim.
Upēm un jūras ceļiem savienojot pilsētas un valstis, svarīga kļūst vēl viena šķautne - ūdens kā varas instruments. Cīņa par tiltiem, ostām vai jūras koridoriem vairs nav tikai militārs jautājums – tā kļūst par ikdienas realitāti cilvēkiem, kuri nekad nav redzējuši ne karakuģus, ne kaujas laukus. Plašāk Helena Gutmane un Andris Ločmanis
A waterfront is far more than a boundary between land and water – it reflects a society’s relationship with nature, faith, economy and power. From the sacred banks of the Ganges in India to the promenades of Shanghai, the historic bridges of Isfahan and the canals of Amsterdam, waterfronts serve as places of everyday life, economic activity and cultural identity. Historically, access to water was essential for survival, while control of waterways later became a source of political and economic power. Ports, bridges and riverbanks shaped the prosperity of cities and simultaneously functioned as strategic and military assets.

Pie lasītājiem nonākusi trešā šī gada burtnīca. Viesredaktores Helena Gutmane, Egita Fabiane un Sabīne Skudra.
Ūdensmalu arhitektūra atklāj pietāti pret ūdens dinamiku un trauslumu, nosakot tolerantu projektēšanas pieeju. Vietās, kur dzīvojamā telpa ienāk jutīgās piekrastes kāpās vai upju palienēs, arhitekta uzdevums nav dominēt, bet gan ieklausīties ainavā, tās ritmos un robežās.
Vāka foto - Arnis Kleinbergs, ExPorto Andrejostā

Vēl tikai šodien preses tirdzniecības vietās iespējams iegādāties LA 183, lai iepazītos ar viesredaktores Eva Rotčenkova stāstu par dzīvokli Rīgas centrā.
Restaurācijas darbi dzīvoklī sākās kā klasisks remonts, taču tā gaitu mainīja negaidīts atklājums. Tīrot biezos krīta balsinājuma slāņus, strādnieki uzdūrās polihromiem dekoratīvās apdares fragmentiem griestos. Šādā brīdī izšķiroša bija lēmumu pieņemšana – apturēt mehānisko tīrīšanu un piesaistīt profesionāļus.
Divu gadu darbietilpīgais process, kurā piedalījās plaša profesionāļu komanda, rezultējies interjerā, kur vēsture un mūsdienas nevis konfliktē, bet gan papildina viena otru, radot jaunu, augstvērtīgu dzīves vidi. Šis gadījums kalpo kā aicinājums citiem vēsturisko ēku īpašniekiem apzināties savu atbildību un iespējas, ko sniedz profesionāla pieeja arhitektūras mantojumam.
The apartment interior restoration represents a characteristic case of heritage conservation, where initial research and a professional approach are decisive. The restoration process began as a standard renovation but shifted fundamentally after the discovery of polychrome ceiling paintings. At this point, mechanical intervention was halted and professional conservators were engaged. The ceiling restoration was led by Jūlija Kristberga and Natālija Jātniece, with structural consolidation carried out by Edgars Purviņš; additional contributors included Irbe Grīnbergs, Lo**ta Hermsa and designer Lāsma Bringina.
The result is an interior where 19th-century historical substance is harmoniously integrated into a contemporary living environment, significantly enhancing both the cultural and functional value of the property.

LA 183. Stāsta par Ansi un Emmu Kalniņiem beigu publikācija. Pēteris Bajārs atziņa - Mana pētniecība kļuvusi kas vairāk par arhitektūras vēstures dokumentēšanas procesu. Norāžu meklēšana, faktu šķetināšana, kopainas veidošana, liekot bildi pie bildes, norādi aiz norādes – tas viss ir sava veida adrenalīns, smadzeņu pelēko šūnu kairināšana un, protams, arī neliela prokrastinācija, kad biroja ikdiena kļūst pārpārēm ierasta un vienveidīga.
Ansis un Emma ceļ savu namu Mežaparkā. Ansis norādīts kā arhitekts, Emma – būves pasūtītāja. Nelielajā namā koncentrētas visas Kalniņu zināšanas, realizēti sapņi. Līdz ar Dr. Bieziņa privātmāju šis ir burvīgākais Kalniņu veikums. Tik, ja pirmajā vērojamas ambīcijas un ekspresivitāte, tad Siguldas prospekta namā – atturība un pārdomātība. Māju pamana – godinot uzbūvēto, 1939. gadā Hipotēku banka izsludina sacensību «par priekšzīmīgāko ģimenes mazēku». Kalniņu nams saņem lielo balvu.
Profesora Paula Kundziņa atvadas no Anša Kalniņa (1903-1944):
«Lai Kalniņu pilnīgāki raksturotu vēl jāuzsver, ka viņš vienmēr jutās dziļi un cieši saistīts ar savu tautu. Liekas, ka tas arī būs bijis par galveno iemeslu, kāpēc viņš ar savu ģimeni palika Latvijā. Bet liktenīgā kārtā jau otrajā krievu komūnistu okupācijas gadā viņš krita par upuri nelaimes gadījumam: uz kādas no Rīgas ielām viņu sabrauca smagā mašīna. Pašam viņam ar to varbūt tikušas aiztaupītas smagas morālas ciešanas darbā zem svešā jūga, jo viņa pateicības mīlestībai meli, viltus, varmācība un klanīšanās kādas varas priekšā bij sveši. Toties smags slogs būs uzgūlies viņa dzīves biedrei Emmai, dz. Krēsliņai, kas dalījās viņa dzīvē un darbā ne tik vien kā viņa sieva un bērnu māte, bet arī kā architekts, jo abi beidza fakultāti tikpat kā vienā laikā

LA 183. Maģistra studiju programma RTU Arhitektūras un dizaina institūts piedāvā iegūt gan inženierzinātņu maģistra grādu arhitektūrā un pilsētplānošanā, gan arhitekta profesionālo kvalifikāciju. Nozīmīgs skaits maģistra darbu vienmēr veltīts ar vēsturiskā mantojuma saglabāšanu un turpmāku izmantošanu saistītiem jautājumiem. Armands Līdigs darba uzmanības centrā bija ēku dizains demontāžai un pielāgojamībai, akcentējot ēkas kā materiālu bankas, un rezultātā tika izstrādāts pētījuma atziņās balstīts Talsu peldbaseina projekts. Raimonda Mateiko pētījums un piedāvājums Centrāltirgus paviljona pārbūvei par daudzfunkcionālu centru balstās klimatnoturības un arhitektūras risinājumu pielāgošanas analīzē. Kopumā šā gada RTU ADI maģistra darbi pārliecinoši parāda jauno arhitektu briedumu un spēju piedāvāt ne tikai vizuāli estētiskus, bet arī dziļi sociāli un ekoloģiski atbildīgus risinājumus, aptverot plašu problēmu loku – no lokālām pilsētvides uzlabošanas iniciatīvām un mantojuma saglabāšanas līdz pat globāliem klimata un drošības izaicinājumiem. Plašāk Edgars Bondars

LA 183. Pilnā sparā rit Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Arsenāls https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals pārbūves darbi. Ieskatam piedāvām arhitektu biroja ARH STADIJA atspoguļoto projektēšanas gaitu.
Pārbūves gaitā, apvienojot pagātnes vērtības ar mūsdienu tehnoloģijām, tiks modernizētas telpas mākslas darbu eksponēšanai, vienlaikus saglabājot ēkas autentiskumu un uzlabojot tās funkcionalitāti. Projekta īstenošana sadalīta divos posmos.

LA 183. Bauskas novada esošajās Rundāles ūdensdzirnavās pirms pieciem gadiem izveidots mūsdienīgs muzejs https://www.facebook.com/Rundalesudensdzirnavas?locale=lv_LV Ūdensdzirnavas izkārtojušās piecos stāvos un ļauj izsekot to darbības procesam – no graudiem līdz gala pārstrādes produktiem. Veidojot muzeju, nebija mērķa panākt tajā Brīvdabas muzeja noskaņu. Gluži otrādi, notikusi apzināta distancēšanās no nacionālpatriotisma, vairāk akcentējot izglītības nozīmi.
Dzirnavu īpašnieks ir Bergmaņu ģimenes uzņēmums SIA Novators https://www.facebook.com/Novators.lv?locale=lv_LV, un rekonstrukcija veikta par pašu līdzekļiem. Plašāk Anita Pīra https://www.facebook.com/anita.pira.33?locale=lv_LV
Rundāle Watermill Museum. The watermill is arranged across five levels, allowing visitors to follow the entire operational process—from raw grain to finished products. The museum was not intended to replicate an open-air museum atmosphere; instead, it deliberately moves away from national-romantic narratives, placing greater emphasis on education and understanding.
During the creation of the museum, a reception area was established, along with spaces for seminars, exhibitions, and operational activities. The interior is deliberately simple, using contemporary methods and materials. The exhibition and interior design were developed by interior designer Uģis Pīrs. Future plans include the development of a guest house and a summer restaurant. In the basement, a small brewery for beer and kvass has been installed, reflecting the historical practice of brewing at the mill.

LA 183. Villas Langberg atdzimšana (2014–2024) raksturojama ar Dr. Raula Vēliņa un viņa ģimenes pietāti pret pagātnes telpisko mantojumu, iedziļināšanos bijušo īpašnieku dzīves gājumā, mīlestību pret dzimto Ventspili un pragmatismā balstītu mecenātismu. Abas ēkas daļas «runā» vienā valodā, bet dialekts ir skaidri nolasāms un baudāms. Arhitekts Fricis Vilnis par pieeju un paveikto saka: «Saglabājamās ēkas daļas tika respektētas un atjaunotas. Attieksme pret tām bija rūpīga, saglabājot visu autentisko. Savukārt jaunās ēkas daļas ir pretmets visam tam, ko ēka piedzīvojusi. Ēkas pārbūves koncepcija neparedzēja atjaunot vēsturisko izteiksmi, veidojot repliku. Jaunais ēkas apjoms koptēlā un detaļās tiecas uz jaunu izteiksmi ar pārliecību. Tas ir vēstījums nākamajām paaudzēm par šodienas vērtībām un mūsdienu arhitektūras valodu.» Villa Langberg kopš 2024. gada ir viesu nams / SPA viesnīca ar 5 apartamentiem
https://www.facebook.com/profile.php?id=61559592173663&locale=lv_LV
Plašāk Jānis Dripe un Oskars Kalniņš
Villa Langberg in Ventspils, located at 63 Kuldīgas Street, is one of the most expressive historic mansions in the city, whose development reflects both Latvia’s social history and architectural transformations.

LA 183. Nopērkams tirdzniecības vietās un preses punktos!!! Jaunā Rīgas cirks kupola konstrukcija (arhitektu birojs NRJA (No Rules Just Architecture) projektēta, ņemot vērā laikmetīgā cirka darbības specifiku. Kupols no krusteniski līmēta masīvkoka paneļiem (CLT) kļūst par galveno tehnisko infrastruktūru scenogrāfijai, gaismām, skaņai un akrobātikai. Ar ko vēl ir īpašs cirka pārbūves pirmās kārtas projekts, iepazīstina Agnese Civle.
The reconstruction of Riga Circus can be understood as a balanced dialogue between historical substance and contemporary architectural logic, where the initial goal of improving energy efficiency evolved into a spatially and structurally ambitious solution. At the core of the project is the dome, transformed from a historical structure into a modern scenographic infrastructure: the new CLT timber shell acts as a spatially stable system capable of bearing both static and dynamic loads while simultaneously serving as an interior surface.

Kalnciema iela kvartālā 29. aprīlī pulcējās žurnāla veidotāji, atbalstītāji, autori un draugi, lai piedalītos LA 2025 balvu pasniegšanas pasākumā. Pateicība kvartāla darbiniekiem un visiem pasākuma dalībniekiem! Lai top raksti arī šogad! Foto Aleksandrs Kendenkovs https://www.facebook.com/AleksKend